INČUKALNA PAMATSKOLAS MUZEJS

pie autobusaLīdzīgi kā Latvijā, arī Inčukalna pamatskolā ir bijuši “zviedru”laiki, kas aizsākās drīz pēc neatkarības atgūšanas.


1993. gadā Inčukalna pamatskolas direktori Brigitu Grūtupu uzrunāja Rīgas rajona izglītības nodaļas pārstāvji, kuri interesējās, vai mūsu skola nevēlētos uzņemt ārzemju viesus, no kuriem pāris pierīgas skolas jau ir atteikušās – uzņemšana nozīmētu dot naktsmājas savās dzīves vietās, sagaidīt, pavadīt, tulkot, ēdināt, izrādīt mūsu to laiku “šauro rocību”, atbildēt uz daudziem jautājumiem, skaidrot, brīžiem nejūtoties ērti.
Mūsu skolas direktore, apspriežoties ar saviem kolēģiem skolā, piekrita un drīz vien mūs apciemoja 2 skolotāji un 2 pusaudži no Zviedrijas – Frändefors skolas (latviski sakām “Frendefoša”). Viens no skolotājiem bija Lars Jorans Bergs, kurš arī kļuva par iniciatoru daudzām vēlākām aktivitātēm skolu sadarbībā. Pēc pusgada mūsu skolu jau apciemoja zviedru skolēnu grupa, kas brauca ar autobusu. Pie stūres sēdēja autobusa īpašnieks, tēvs vienam no atbraukušajiem skolēniem – Lars Jorans Saleviks. Gan skolotāji, gan skolēni tika izmitināti  ģimenēs, kas mums, latviešiem, nebija viegli – bija ļoti jāsaņemas, lai mūsu bieži vien nelabiekārtotajās mājās uzņemtu ciemiņus no Zviedrijas...Tomēr mūsu viesmīlība atmaksājās un jau 1994. gada maijā inčukalniešus uzaicināja viesoties Frendefošas skola un skolēnu ģimenes – bija jāsāk mācīties kārtot vīzas uz Zviedriju! No Rīgas prāmis vēl negāja, tāpēc bija jābrauc uz Tallinu, tad Helsinkiem, tad Stokholmu – prāmji bija viens par otru greznāki, tādus nebijām redzējuši.
Ceļojot ir daudz interesantu iespaidu, pārdzīvojumu un milzums pozitīvu emociju – no Inčukalna aizbrauc 12 skolēni un 5 skolotāji, kuri Zviedrijā arī tika izmitināti ģimenēs – skolotāji pie skolotājiem, bērni pie bērniem. Apskatījām Frendefošas pamatskolu, bērnu dārzu, tuvāko apkārtni - Venesborgu, kā arī tikām aizvesti uz Gēteborgu, kur iepazināmies ar pilsētu un ar neaizmirstamo atrakciju parku. Visas izklaides un arī ceļošanas izdevumus inčukalniešiem izmaksāja zviedru draugi.
Šadas skolēnu apmaiņas notika gandrīz 15 gadus – vienu gadu zviedri pie mums, nākamā gadā mēs pie zviedriem. Daudzi Inčukalna pamatskolas skolēni un skolotāji “ārzemju”dzīvi pirmo reizi izbaudīja tieši šajā braucienā.

kopa zv

Inčukalna pamatskolas skolēni kopā ar zviedru sadraudzības skolas skolēniem Zviedrijā 2005.gadā


Reizē ar skolēniem zviedru autobusā atceļo pirmā “humanitārā palīdzība” – pirmie datori Pierīgā, pirmā skolas kopējamā mašīna, mācību grāmatas angļu valodai, metodiski materiāli un visam pāri – apziņa, ka ir kārtīgi, uzticami draugi tepat netālu – tikai 400 km un sākas viesmīlīgā un atsaucīgā zeme Zviedrija, tad vēl kādi 450 km pāri uz rietumpusi un Frendefošā jūties kā mājās.
Jau pieminātais autobusu firmas īpašnieks un skolēnu tēvs Lars Jorans Saleviks ir cilvēks ar lieliem plāniem un apgriezieniem – Zviedrijā tiek nodibināta biedrība “Friends of Latvia”, kuras sastāvā ietilpst Lars Jorans Bergs /tajā laikā skolas direktors/, Ingegerde Karlsone /skolēnu mamma, biedrībā kā grāmatvede/, Denis Karlsons /skolotājs/, Tīna Liljegrēna /mācītāja sieva, bērnu mamma, strādāja ar humanitāro palīdzību/, Ulla Britta Lundwe /humanitārās palīdzības savākšanas koordinatore/, Mona Jonassone /bērnu mamma, biedrībā atbildīga par saraksti starp sponsoriem un Latvijas pusi/. Lars Jorans Saleviks kļūst par biedrības priekšsēdētāju, jeb “Misteru Prezidentu”, kā visus šos gadus ar humoru viņu sauc gan latvieši, gan zviedri.
 Pateicoties Zviedrijas draugiem Inčukalna pamatskolā tiek izremontētas tualetes, ieliktas jaunas dušas kabīnes, tiek atvesti labi, vēl šodien lietojami skolas soli, magnētiskās lielās tāfeles, no kurām šķirties negribās arī šodien. “Latvijas draugi” sameklēja sponsorus Zviedrijā, lai aizsāktu palīdzības sniegšanu Inčukalna vientuļajiem pensionāriem – laikā, kad sociālais dienests Latvijā vēl tikko sāka attīstīt savu darbību. Tika organizēta mājas aprūpe un iekārtots “Dienas centrs” pensionāriem. “Latvijas draugu” atbalsts un sadarbības partneris Inčukalnā bija biedrība “Sociālās aprūpes biedrība “Inčukalns””, kuras sastāvā bija ģimenes ārsti Imants Ganus, Anita Ganus, skolas direktore  Brigita Grūtupa, skolotāja Zinta Nolberga.
“Latvijas draugi” Zviedrijā vairākkārt sūtīja uz Latviju, Inčukalna pamatskolu humanitārās palīdzības kravas, kuras pamatskolas skolotāji izdalīja Inčukalna iedzīvotājiem – sadales darbs tika veikts divās skolas zālēs (sporta zālē un ēdamzālē) laikā, kad daudziem bija smagi materiālie apstākļi. Skolas mēbeles, rakstāmmašīnas, tad datori, grāmatas, uzskates līdzekļi, rotaļlietas, kancelejas preces, trauki, galdauti, aizkari, sporta inventārs – tas viss un vēl daudz kas cits tika sūtīts skolai, bet apģērbs un citas sadzīves lietas - iedzīvotājiem.
Šo gadu laikā Zviedrijā ciemojās ne tikai skolas skolēni un skolotāji, bet arī ilggadējais Inčukalna ciema padomes priekšsēdētājs Staņislavs Ungurs un pensionāru mājas aprūpes darbinieces, bet Inčukalna pamatskolas mācību daļas vadītājai Irēnai Ņikitinai bija iespēja mēnesi mācīties - pārņemt pieredzi Frendefošas skolā. Inčukalna jauktais koris “Mežābele” ir sniedzis koncertus Frendefošā un Venesborgā, bet pie mums ir dziedājis lielisks zviedru koris no Venesborgas “Saules lietus”. Cieša sadarbība ir ilgusi gandrīz 20 gadus. Bērni ir izauguši,tomēr atmiņas par “zviedru” laikiem skolā paliks – mūsdienu sociālajos tīklos vēl joprojām varam veiksmīgi sazināties ar sev svarīgajiem ļaudīm tikai nieka 800 km no Inčukalna.

Materiālu sagatavoja  Zinta Nolberga